Bloga ieraksti par dejas izradi

Sākt no sākuma

Covid izolācija iesita robu izrādes procesā. Precīzāk izsakoties – viss apstājās. Bija plānota filma, bet video mākslinieka aizņemtība tomēr nostopēja projektu (kā izrādās video projekcijas un video grafika tagad ir brangi pieprasīta 😀 ) un savā ziņā apstādināja visu. Bet manī joprojām ir absolūta ticība un stingra pārliecība, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Iespējams ar šo filmas projektu tiktu atņemta kāda no izrādes dvēseles daļām. Un, ja notika šādi, tad tā tam bija jānotiek 

Otrais stop punkts esmu es! Bija pirms covid laiks, tad pavasara izolācija ar vasaru, tad izrādes otrais piegājiens, atkal covid un, nu būs trešā elpa. Man ir nogurums. Ir tāda sajūta, ka šī izrādei jau ir divreiz tapusi un viss ir mazā haosā. Jo katrs posms nāk ar jaunām idejām, ir tāds krāsu blāķis, ka kopā sanāk nevis skaista un harmoniska krāsu palete, bet tieši tāds tonis, ko mēs bērnībā jaucām. Visas krāsas kopā un beigās iznāk kaut kāda pretīga tumši brūna krāsa, kas nav nekas no tā, ko esi iecerējis, jo ir pārāk daudz visa kā. Tiešām ir nogurums – tu domā, pārdomā, apdomā, domā, pārdomā, apdomā u.t.t. Bet man ir savu palīgi, kas mani saved kārtībā! Tagad šo trešo posmu esmu nolēmusi sākt ar jaunu un vieglu roku, izvēloties tikai tās krāsas, kas rezonē ar manu sākotnējo ideju. Radīt tīru izrādi! Un, ja godīgi es pat vairs nezinu vai vajag projekcijas. Es zinu, ka gribu SIRDI. Man vairs nav tik ļoti būtiskas projekcijas, bet es zinu, cik tas būtu forši. Ja būs nauda vai sadarbība, tad būs, ja nesanāks, tad nebūs. Es centīšos, lai ir, bet tā nav mana prioritāte. Tas man tagad ir skaidrs un es uz to fokusēšos, vismaz pagaidām man tā liekas 😀 Bet kāja var paslīdēt atkal uz raibajiem toņiem 😀

Trešais pilnīgais stop kadrs ir dejotājas. Atlase notika gandrīz pirms pusotra gada, cik ironiski ir tas, ka sākumā sajutu šo laiku, kā “ĪSTO”, bet acīmredzot, bija kādām mācībām jāiziet cauri. Dejotājām izrāde ir daļa no dzīves, bet pamats katrai ir cits. Vienām prioritāte ir darbs, citām mācības, ģimene vai attiecības, varbūt izrāde.  Un es nevaru prasīt, lai cilvēks, kas pirms pusotra gada ir vēlējies dejot izrādē vēljoprojām savu dzīvi tur uz “hold” pozīciju, gaidot, kad atsāksies izrādes process un varēs šo Sirds stāstu izdejot. Es varu pieprasīt, lai izrāde ir prioritāte kādu konkrētu laika posmu – tapšanas procesā, bet ne jau pusotru gadu… No 10 dejotājām sākumā nu ir palikušas tikai 4. Atzīšos, tas ir sāpīgi, jo katra dejotāja ir īpaša. Man vispār ir tendence ļoti pieķerties dejotājiem un visu ņemt personīgi. Tu tik ļoti satraucies un sajūti dejotājus, ka gribi, lai tie grib būtu ar Tevi kopā ilgi un dikti, bet nevar piespiest gribēt un nevar piespiest cilvēkam nostopēt dzīvi dēļ projekta, kurš ir nostopēts. Un te atkal priekš manis vērtīga mācība, jo šoreiz es meitenēm esmu ļāvusi viegli iet, bez drāmas vai kompromisu piedāvāšanas, bet ar dziļu izpratni un mīļumu. Un šo apstākli pieņemot, kļuva viegli. Jo kā man kāds cilvēks teica -labi zināmo, bet aizmirsto patiesību “Vecais nomirst, bet piedzims jaunais” un es atkal jau ticu, ka visam ir savs iemesls. Iespējams šajā, nu, jau izrādes trešajā piegājienā ir vajadzīgi citi cilvēki. Iespējams izrādei esi vajadzīgs Tu! 

Jā, es rīkoju vēl vienu atlasi. Meklēju 6 cilvēkus: meitenes, puišus dažādās dejas pieredzes stadijās un dažādos dejas stilos. Man šajā atlasē ir svarīgi, ka cilvēks nebaidās parādīt sevi, īsto sevi. Gribu redzēt dejotāja īstenu sastapšanos ar savu sirdi. Es meklēju cilvēkus, kam nebūs bail uziet uz skatuves, ieskatīties skatītājam acīs un parādīt kāds ir viņš – šis cilvēks ar sirdi. Un, ja ir bail, tad grib darīt visu, lai spētu to izdarīt. Katram dejotājam būs pulsametri – vajadzēs kāpināt savu sirdsdarbību uzmaksimumu, bet citric idiot meditācijas stāvoklī, pazeminot sirdsdarbību. Skatītāji varēs redzēt uztraukumu, mieru vai stresu – viss būs redzams un caurskatāms! Un tas būs TIK FORŠI!!! 🙂

Atlase nebūs klātienē. Ja vēlies būt izrādē “SIRDS” atsūti savu sirds deju vai improvizāciju uz sirds.izrade@gmail.com + pievieno kādēļ Tu jūti, ka šis ir tas projekts kurā ir jābūt Tev. 

*Izrāde būs par Sirdi, tās fizioloģiju un dvēselisko aspektu. Runāsim par tās slodzi, dzimšanu un sajūtām. Jaunākie pērtījumi ir pierādījuši, ka Sirds spēj domāt, tajā ir neironi, kas sūta impulsus smadzenēm. Kādā grāmatā ir teikts, ka sirds ir dvēseles centrs – es domāju līdzīgi! Izrāde nav par mīlestību starp diviem cilvēkiem, bet par mums, katru no mums, kam ir sidrs. Par mīlestību uz sevi un savas sirds iemīlēšanu.

Video iesūtīt līdz 14.04, 23.59

Sirsnībā, 

Linda

Read more...
Foto: Nils Vilnis

Izrāde “SIRDS” pārtop par projektu “SIRDS”

Kā man iet ar izrādi?

Gads riņķī, bet reāli esam strādājušas vien dažus mēnešus. Pēc pirmā COVID posma es izsvītroju vecās horeogrāfijas un sākām ar jauno sezonu – septembri strādāt pie jauna scenāriju. Sapratu, ka var labāk! Bet pēc 6 nedēļām sākās izolācija.

Ir jauns laiks, ir jauns posms un nevajaga pieķerties vecām idejām! Es zinu, ka GRIBU izrādi, bet skatīsimies realitātei acīs – nav nekādas garantijas kad tā varētu notikt, bet visticamāk tā varētu būt āra izrāde vasarā. Iekštelpās veidot izrādi tagad ir tuvu nereālam, jo, ja tiek ievēroti 2m ierobežojums skatītāju atstarpēs, tad privātu izrādi nevar uztaisīt ar skaistām gaismām, projekcijām. Tad ir jāsamazina tāmi līdz minimumam. No vienas puses tas ir ok – jo man ir doma ar ko vēlos uzrunāt skatītājus, man ir nolūks un, pa lielam tas ir svarīgākais, nevis gaisma vai projekcija. Mēs vēlamies pateikt, ka mūsu ķermenis ir brīnums, mūsu SIRDS ir brīnums, tā ir tik sarežģīta un iedvesmojoša! Sinds spēj domāt, tā reāli SPĒJ DOMĀT! Mēs esam unikāli un mums ir dota šī dzīve, lai to izdzīvotu TĀ KĀ VĒLAMIES, mums NAV dots tik daudz laika, lai mēs to nenovērtētu (arī covid izolācijas posmu). Es vēlos dzīvot caur SIRDI, caur prieku, caur mīlestību.

Patiesību sakot, es kādu laiku dzīvoju ilūzijās. Ilūzijās, ka izrāde varētu notikt telpās, pašai tagad mazs smaidiņš to rakstot, tā tiešām ir ilūzija 🙂 Biju izlēmusi samazināt visas pozīcijas uz minimālo, lai varētu skatītājus sēdināt ar 2m atstarpi un par biļetēm būtu jāmaksā + – 24eur, bet tas arī būtu tikai tad, ja meitenes dejo 2x dienā! Lai vai kā novembrī domāju, ka izrādi izrāde notiks martā, pēc tam jau aprīlī 😀 bet, kā redziet, biļešu tirdzniecība nav….bet kas par lietu? Tūliņ pastāstīšu…

Liktenīga saruna, liktenīgs zvans  ar Mārtiņu Dāboliņu. Projekcijas mākslinieku ar kuru ļoti ļoti vēlējos sastrādāties izrādes saistībā. Šīs sarunas plāns bija atteikt Mārtiņam, jo man ir jāsamazina tāme, atteikties no pievienotās vērtības un krutajiem projektoriem. Iztikt ar studentu, kas būtu pietiekami labs un vienu, nevis trīs projektoriem. Jānolaižas uz zemes un jāsāk rīkoties atbilstoši situācijai. BET… Mārtiņš man izskaloja smadzenes, viņš teica “Linda, tu dari nepareizi” un piedāvāja kopā taisīt īsfilmu – izrādes “SIRDS” saīsinājumu ar grafikas palīdzību. Mans darbs ir rūpēties par ideju, scenāriju, horeogrāfiju, meitenēm un viņu izskatu, bet viņa darbības lauks ir filmēt, montēt, veidot grafiku. Šī īsfilma tiks rādīta vimeo, plāns ir to prezentēt uz pavasara beigām. Sākotnēji biju apmulsusi un nesaprašanā – es neesmu filmu režisors, nekad neesmu veidojusi neko šādu, bet no otras puses tā ir tā pati izrāde tikai samazinātā formātā un Jaunajam laikam atbilstošā formātā! Nu ritīgi forši!! 

Tā, kā draugi mīļie, ko es tagad daru? 

-Rakstu scenāriju dejas izrādes īsfilmai. IET grūti! Grūtāk kā sākumā likās būs. Ja ir kādi padomi, šaujiet tik vaļā! 

Par izrādi, kā fizisko pasākumu – tā 100% notiks, iespējams ārā

Tagad ir aktuāli strādāt pie īsfilmas scenārija, to iedzīvināt, jo ne jau viss, kas der skatuvei der kamerai! 

VISS BŪS! 

Read more...

DEJAS IZRĀDE “SIRDS” IR NOTIKUSI

Man, Mums, Jums rodas idejas, bet no kurienes? Par to esmu domājusi ļoti bieži, īpaši gadījumos, ka liekas, ka esi ko jaunu un foršu izdomājis…bet TAD tajā pašā laikā kāds cits šo ideju realizē. Un tādēļ mēdz teikt, idejas ir gaisā – ir cilvēki, kas tās uztver, un ir arī cilvēki, kas uztver un realizē.
Un te nu es Jums stāstu, ka pirms divarpus gadiem radās ideja par dejas izrādi “SIRDS”, lai kopā ar skatītājiem to pētītu un iztirzātu gan no fizioloģiskā, gan no dvēseliskā aspekta. Un, protams, šī ideja, kā izrādās arī ir bijusi “gaisā”. Pirms diviem gadiem, 2018. Gada jūlijā, studija “DK Theater” ar horeogrāfi Darinu Kudlajevu Maskavas namā uzstājās ar dejas izrādi “SIRDS”. Viņi negaidīja, viņi uzreiz darīja.
Kas notiks ar manu sirds projektu? Notiks! Protams, mani pārņēma šoks, kas mani mīļi pavadīja 2-3 dienas, jo kā var būt tā, ka pat logo ir gandrīz vienāds? Skaidrs ir tas, ka “SIRDS” nosaukums izrādei nav nekas baigi oriģināls, patiesībā pat klišejisks, par to arī rakstīiju kādā no blogiem, ka pieņemu šo vienkāršo, kas manā skatījumā, priekš šī projekta, ir nepieciešamā minimālisma deva nosaukumā. Ko tad darīt tālāk? Vai es būtu taisījusi izrādi, tieši šādu, kāda tā top, ja es zinātu, ka kaut kas tāds, līdzīgs ir bijis? Es nevaru teikt 100%, bet zinot sevi, visticamāk, ka nē…Skolās māca, ka pirms taisīt ko jaunu, pārbaudīt vai kaut kas līdzīgs ir bijis, bet, ja es to darītu, tad nebūtu šī piedzīvojuma un mana topošā izrāde. Šoreiz jāteic, ka ļoti labi, ka šī informācija ir nākusi klajā tagad, nevis agrāk jo iesākto turpināšu un pieņemšu jau šo notikušo DK Theatre izrādi.
Kā jau minēju iepriekš, man ļoti grūti ir saņemties un zvanīt – runāt par sarežģījumiem, vai lūgumiem. To esmu atrisinājusi pieaicinot Lindu Tēci kā producenti, bet šoreiz Linda man nevar palīdzēt, man pašai ir jāzvana Darinai un jāstāsta, kāds man ir plāns par dejas izrādi “SIRDS”. Jā, varu jau nezvanīt, jo, portams, divi dažādi cilvēki, studijas, prāti nevar uztaisīt vienādu izrādi, bet līdzība ir pamanāma. Un negribās sajūtu, ka esmu kādam kaut ko nozagusi, negribas arī citiem (DK Theater un Darinai) dot dusmas un niknumu, ka tiek špikotas idejas un nav pasaulē taisnības :D, tad nu mīļā, sava, miera labā es zvanīju Darinai.
Telefona zvans notika otrdienā, ap 15.30, jo vienkārši nevarēju visu dienu saņemties, atkal jau pēkšņi visu dienu vajadzēja kārtot studijas soc.tīklus, taisīt pusdienas u.t.t Bet beigās saņēmos, pēc 4. Signāla gribēju likt jau nost, jo kā, lai maigi cilvēkam pasaka, ka Tu veidosi izrādi kāda VIŅAM ir bijusi. Un ko man vispār teikt? Lūgt atļauju? Nu ne īsti, jo esmu jau pieņēmusi lēmumu turpināt visu kā iesākts. Attaisnoties? Bet par ko? Un …VIŅA pacēla!
Uzreiz telefonsarunā ķēros vērsim pie ragiem, stādījos priekšā un sāku stāstīt, ka ir noticis, kas maģisks, ka jau divus gadus man ir ideja par “SIRDI”, ko beidzot esmu sākusi realizēt, bet te pēkšni atklājies šis pārsteigums par jau pirms diviem gadiem notikušo izrādi. Runāju diezgan mierīgi, bet iekšā auksti/ karsti viļņi, vibrējošs ķermenis, jo no šīs telefonsarunas atkarīgs, vai būs konfilkts vai būs miers… IR miers! Darina, bija super jauka, saprotoša un asprātīga! Uz manu saraustīto ievadu, viņa atbildēja “Tas tak bija sen! Kadēļ jūs man to visu stāstāt? 😀 “ Atbildēju, ka vēlos informēt, ka būs šāda izrāde personiski…brīdināt, lai nav pārsteigums. Darina bija šokā, ka esmu piezvanījusi un par šo projektu personiski pastāstījusi, jo viņa nekad nav dzirdējusi, ka kāds tā darot, …man tas likās tik ļoti pašsaprotami! Lai vai kā, telefonsaruna manu sirdi sildīja un silda. Ļoti jauka un saprotoša komunikācija! Noslēdzām savas “pārrunas” ar norunu, ka uzlūgšu Darinu FB draugos, lai turpmāk varam sekot līdzi viena otras idejām un aktivitātēm, jo acīmredzot viens no ideju kanāliem mums ir vienots.

P.S Darinu ielūdzu uz izrādi, kad sāksies biļešu tirdzniecība, viņa saņems 2 ielūgumus uz manu versiju par izrādi “SIRDS”

Lai slavēta sapratne un cieņa vienam pret otru, pret savām un citu idejām, un to realizācijām!!

Pēdējā laikā arvien vairāk redzu kā oraganizācijas, studijas, cilvēkus kas ziņo, ka tiek špikots. Dažreiz pavismaz noteikti, pat zinu precīzus piemērus! Bet vai varētu būt, ka idejas ir gaisā? Ja visi esam vienā laikā un telpā… ja mūs ietekmē vienādas problēmas, vai nevarētu rasties arī vienādas idejas?

Vēlējums: Cienam viens otru

Paldies Darinai Kudlajevai par necerēti jauko sarunu!

No SIRDS,
Linda Lejiņa-Grebina

Read more...